trešdiena, 2013. gada 1. maijs

smūziju mēnesis. Smūzijs 1, ogu mix ar mandeļu pienu.

Tātad. Pirmkārt, darba un studiju savienojums man ir zināmā mērā atņēmis laiku un enerģiju ēst gatavošanai. Un ko tas nozīmē? Ka pie jebkuras izdevības es iegriežos Gustavbeķerejā pēc bulkām. Tas nav labi un nav sezonāli. Kaut kas jādara lietas labā.
Otrkārt, tradicionāli, pavasara panīkumā es principā nejūtu lielu interesi par šo jomu. Kaut kas jādara.
Un kā jau tas tika agrāk pārbaudīts, vislabāk man palīdz personīgie flešmobi. Un šoreiz tie būs smūziji. Kaut kā līdz šim es neuztvēru tos kā kaut ko, kas var man palīdzēt ikdienā, taču es mainīju viedokli.
Megaātri pagatavojami; variabli; var būt diētiski; var būt ļoti sātīgi; ļaus izmantot saldēto ogu krājumus, kuri jāizlieto pirms vasaras. Un arī veselīgi- no "samērā veselīgiem" līdz "superveselīgiem".
Un garšo gan man, gan bērnam. Nu kādus vēl vajag iemeslus? Aiziet!
Smūzijs ir biezs un viendabīgs kokteilis, kura struktūru dabū ar sastāvdaļu sasaldēšanu, ledu, banāniem, auzām. Vairs nekādu kopīgu pazīmju nav, jo variāciju ir miljons- saldi, sāļi, diētiski un ar saldo krējumu, ar un bez piena produktiem u.t.t.
Mans pirmais- ogu. Recepte no aizvēsturiska "GoodFood" numura.
Vajag (1 liela porcija):
1 vidējs banāns, sagriezt gabalos
140 g sasaldētu ogu asorti, neatsaldēt (man- zemenes, upenes, mellenes)
175 g mandeļu piena
Gatavošana: rūpīgi sablenderēt līdz absolūtam viendabīgumam.



jauns rīks manā virtuvē:)

ceļā uz veselīgo dzīvesveidu, jā.
Tiku pie tāda papildinājuma katlam, kas ļauj gatavot ar tvaiku. Manā virtuvē, manuprāt, visa ir par daudz un nekādi papildus tvaicēšanas katli šeit nav paredzēti, tāpēc biju lielā sajūsmā par to, ka Visums man ir palīdzējis ar šo problēmu. Jo šādu papildelementu no metāla esmu redzējusi jau gadiem "Rito", bet metāla man nepatīk, nerūsējošais nekad neizskatās tīrs un vispār pārklāsies ar to, ar ko pārklājas tējkannas (nu, tāda man ir fantāzija). Un te es ieraudzīju tādu no silikona- aplis ar caurumiem, kas ieliekams parastā katlā un viss notiek. Un tiešām- notiek!
Tagad esmu ļoti pārņemta ar tvaicēšanu. Un kaut gan tvaicēt vēl īsti nav ko, tvaicēju saldētos brokoļus:)) Katru dienu:)) 4 minūtes!
Un tad pārkaisu ar "Džiugas" cieto sieru un esmu ļoti priecīga par attiecību "laika ieguldījums-rezultāts".
Un tad vēl viens ēdiens. To gan pretrunīgāk vērtēju.
Tvaicēti-sacepti cigoriņi
Vajag:
cigoriņus
žāvētas gaļas šķēles (man bija tītars)
rīvēts siers
pāris pilienu eļļas trauka ieziešanai
Gatavošana:
Vispirms jāpagatavo ar tvaiku cigoriņi (20 min.)
Tad tos liku ar tītara šķēlēm karstumizturīgā traukā, pārkaisīju ar rīvētu sieru un sacepu (180 C, 20 min)
Komentāri un iespaidi:
Es šādu ēdienu ēdu ciemos un bija ļoti garšīgi, taču tur vēl bija bešamela mērce, ar kuru tas viss tika pārliets (nu, zem siera kārtas). Es bešamelu neprotu gatavot, turklāt apzināti nelieku kopā miltus un gaļu bez liekas vajadzības, tāpēc iztiku. Cigoriņu garša (rūgtena) un struktūra (tāda nedaudz dzīslaina) ne visus sajūsminās, bet nu ja tas viss netraucē- garšīgi.