trešdiena, 2012. gada 25. janvāris

putras (2 un 3/7)

Vēl divas putras, diemžēl fotografētas totālā tumsā.
Pirmā- no Morningstāras grāmatas un precīzi tāda, kā miežu (tās arī bija apvienotas vienā receptē)

Vajag:
3 krūzes tīra ūdens
1/4 TK sāls (šķipsna)
1/4 krūzes rozīņu (kaltēti ķirši)
2/3 krūzes pilngraudu auzu
1 TK kanēļa (pat puse ir par daudz,nav nekādas vajadzības nomākt visas garšas ar kanēli)
1/4 TK kardamona vai muskatrieksta
Gatavošana
Uzvārīt ūdeni ar sāli un rozīnēm, piebērt visu pārējo, vārīt uz nelielas uguns, kamēr auzas mīkstas (12-15 minūtes). Ēst ar šķidru medu vai kļavu sīrupu.
Iespaidi: esmu ļoti pateicīga Morningstārai par šo putru, esmu to vārījusi jau kādas 5-6 reizes. Līdz šim auzu putra ar ūdeni man likās neēdams produkts, šī mainīja manas domas. Ar ingvera tēju vai kafiju- labas brokastis.
Krējuma-grūbu putra

Aizvien nevaru aizmirst kādreiz vārītās pesto grūbas. Nedz pesto, nedz cietā siera pašlaik mājās nav, taču galvenais jau, kas palika atmiņā- grūbu garša savienojumā ar krējumu. Tas gan ir atkārtojams bez problēmām.
Vajag:
0,5 gl grūbu, izmērcēt nakti
saldais krējums- kādi 50 ml
pētersīļi, sāls, pipari, oregano vai citi garšaugi
Gatavošana:
Izvārīt grūbas lielā ūdens daudzumā, nokāst, atlikt atpakaļ katlā, pieliet krējumu. Vārīt kamēr krējums iesūksies un viss kļūs tāds krēmīgs. Pielikt sasmalcinātus pētersīļus, sāli, piparus, garšaugus.
Iespaidi: joprojām esmu sajūsmā! Ļoti garšīgi, ļoti. Diētiskāks šis ēdiens nav kļuvis laika gaitā, neceriet:)

otrdiena, 2012. gada 24. janvāris

mandeļu piena-banānu kokteilis

Bērns atiet pēc rotavīrusa un pāris dienas jāiepauzē ar milzīgo piena daudzumu, kuru viņš parasti dzer. Un ļoti noderēja pārpalikusī glāze mandeļu piena - sanāk ideāli diētisks kokteilis bez piena produktiem, saudzējošs un aizstājošs ēdienu.
Vajag:
glāzi mandeļu piena
2 ļoti gatavi banāni
sīrups (man-kļavu) pēc garšas
šķipsna kardamona
Gatavošana: visu rūpīgi samalt-sakult.
Iespaidi: mandeļu piena klātbūtni nejūt, vienkārši banānu un garšīgs. Domāju, būtu vēl labāks, ja pieliktu saldētas ogas vai/un ledu.

pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

ziemas pusdienas

Divu lēcu-tomātu zupa
(2 l katlam)
Vajag:
0.5 gl zaļo lēcu- dažas stundas izmērcētu
0.5 gl oranžo lēcu
500 ml sagrieztu tomātu bez mizas (svaigu vai konservētu, man- saldēti) ar visu sulu
2 burkāni, sarīvēti uz korejiešu rīves
1 sīpols, sīki sagriezts
2-3 daiviņas ķiploku, sakapāti
garšvielas: 2 laura lapas, šķipsna asafetīdas, šķipsna kajenas piparu, TK kumīna
1 ĒK sviesta vai eļļas
sāls
Gatavošana:
Katlā likt sviestu, kad izkusīs- garšvielas, pēc minūtes- sīpolu, ķiploku, burkānus. Apcept 3-4 minūtes.
Likt tomātus, zaļās lēcas, pieliet litru ūdens. Vārīt 15-20 minūtes, pielikt oranžās lēcas, vārīt vēl 10 minūtes. Pagaršot- ja lēcas gatavas- zupa gatava. Pasālīt.
Komentāri: biezuma un asuma pakāpi regulējiet paši, man jau garšo zupas uz putras robežas un gana asas. Var vēl pielikt pētersīļus.
Cepti āboli ar marcipānu un valriekstiem
Recepte- J.Kairis, Dienas ēdieni. Mans īsais atstāstījums.

Vajag:
3 palieli āboli
1 TK citrona sulas
16 valriekstu pusītes (man-100 g 7 āboliem)
50 g marcipāna masas
kanēlis
2 ĒK baltvīna, 4 ĒK ābou sulas (nebija, izlaidu)
300 g jogurta bez piedevām
sīrups- kļavu vai zeltainais
Gatavošana: izgrebt ābolus, likt veidnē, pārliet ar citrona sulu. sakapāt valriekstus ar marcipānu, sapildīt ābolos. Pārkaisīt ar kanēli, pārliet vīnu ar sulu. Cept 180 C apt.40 minūtes.
Pa to laiku pagatavot mērci, sakuļot jogurtu ar sīrupu un mazliet kanēļa. Liet uz šķīvjiem, sēdināt virsū ābolu.
Komentāri: vīna man nebija, ābolu sulas arī, taču āboli paši pa sevi ir pietiekami sulīgi. Pēc 20 minūtēm pārklāju ar foliju, sāka apsvilt. Man vēl bija pirktā vaniļas mērce- ļoti labi derēja.
Iespaidi: ideāla recepte. Es bieži vien izrauju Kaira receptes, tās ir nepiespiestas un pārliecinošas un ja der manam dzīves veidam, nepieviļ. Pilnīgi ideāla garšu saderība šajā desertā.

svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

mērcētas mandeles

mani ir savaldzinājis šis produkts. Jau pēc nakts mērcēšanas mandeles iegūst tādu struktūru un garšu, it kā būtu svaigas, tikko no koka, no čaumalas izņemtas. Īpaša mērķa man nebija, kārtējā ajūrvēdas grāmatā simto reizi izlasīju, ka konkrēti manam tipam labāk der mērcētas, nevis grauzdētas mandeles. Grauzdētas man garšo un no tām atteikties negrasos, taču nolēmu pamēģināt arī šādas. Sakritības dēļ man nebija iespējas tās pielietot nākamajā rītā, tikai pagaršoju, un tās mirka savā traukā divas dienas (ūdeni pa laikam nomainīju).
Tātad- vispirms no mandelēm jānoņem miza. Man tas ļoti patīk. Vajag apliet mandeles ar kastu ūdeni un atstāt uz kādu stundu. Tad noliet to ūdeni, apliet ar karstu vēlreiz un tad, kad ūdens atdzisīs līdz rokām pieņemamai temperatūrai, mizas kā zeķes varēs novilkt pa 5 minūtēm veselam traukam. Nomizotās mandeles liek traukā, pārlej ar ūdeni un aizmirst līdz nākamai dienai.
Tad es pamēģināju vegānu kulta produktu- mandeļu pienu. Īpaši receptūrā neiedziļinājos, mērcētas mandeles  ilgstoši mālu ar nelielu ūdens daudzumu blenderī, tad atšķaidīju (kopā sanāca pusglāze mandeļu uz 2 glāzēm ūdens), izkāsu un ieguvu mandeļu pienu. Skaists produkts, ļoti balts un svaigs izskatās. Pamēģināšu nākamreiz mazāk atšķaidīt, lai ir intensīvāks. Pagaidām pat neizdomāju- ko ar to pasākt, izdzēru pusglāzi. Simpātiska garša, jāizvāra rīsu putra, būs labi.
No piena, protams, palika... nezinu, kā to latviski sauc. Biezumi, vienvārdsakot. Tiem pielēju nedaudz mandeļu piena, piebēru ķirbju sēklas, pa šķipsnai sāli un cukuru un miltus tik daudz, lai sanāk blīva mīksta mīkla. Un izcepu plāceņus uz sausas pannas (pēc tam gan pārziedu ar sviestu, izjaucot vegānu recepti:). Man ir vietējo tumšo vīnogu želeja- garšīgākais ievārījums, ko esmu dzīvē ēdusi- kopā sanāca ļoti labi. Jāizrullē, varbūt, plānāk. Jūt tādu neparastu riekstu klātbūtni, no nemērcētām vai grauzdētām mandelēm tādas nav.
Un visbeidzot, sauju mērcēto mandeļu samālu, pieliku biezpienam ar saldo krējumu, cukuru un žāvētām zemenēm, sanāca jauks saldais. Mandeles ir ļoti jūtamas un to struktūra nekam nav līdzīga.

svētdiena, 2012. gada 15. janvāris

saldā miežu putra (1/7) un rīta tēja

nē-nē, es neesmu batoniņus pametusi, kaut gan tie manu pacietību ir pārbaudījuši gana. Taču bieži eksperimentēt pašlaik nesanāk, tāpēc laiks tiek pagarināts.
Kā jau rakstīju, Morningstāras grāmatas iepirkšanai bija konkrēts iemesls- ajurvēdas principi ir tieši tas, kas man ļauj uzturēt labu veselību (laikā, kad pie tiem kaut cik pieturos) un man vajadzēja iedvesmu. Konkrēti šajā laikā man ir nepieciešamība atteikties uz brīdi no brokastu siermaizēm (joprojām uzskatot, ka nekā garšīgāka dabā nav:)) un samērā loģiski janvārī liekas pievērsties putrām. Bērnam joprojām vāru pārmijus auzu un mannas, ar pienu, taču man tas pašlaik neder.
Morningstāras grāmatā putru ir daudz, ar tām arī sāku. Šonedēļ jau izmēģināju trīs, taču no rīta ir tāda tumsa, ka mans nabaga ziepjutrauks mulst un neko nespēj.
Tātad atliek tikai šodienas putra.
No Morningstāras grāmatas "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", 56.lpp.
Vajag:
3 krūzes tīra ūdens
1/4 TK sāls
1/4 krūzes rozīņu (es liktu klāt dzērvenes, ja būtu nopirkusi:), vārītas rozīnes neēdu)
2/3 krūzes miežu
1 TK kanēļa (pat puse ir par daudz, nav nekādas vajadzības nomākt visas garšas ar kanēli)
1/4 TK kardamona vai muskatrieksta
Gatavošana:
Uzvārīt ūdeni ar sāli un rozēnēm, piebērt visu pārējo, vārīt uz nelielas uguns, kamēr mieži mīksti (vismaz 20 minūtes). Ēst ar šķidru medu vai kļavu sīrupu.
Komentāri: normāla putra, pārmaiņas pēc noteikti var vārīt, taču joprojām uzskatu, ka miežiem labāk piestāv sāļa garša.
Un tad vēl tēja. Tajos retajos gadījumos, kad es no rīta nedzeru kafiju, šī tēja palīdz kaut cik pamosties.
Brokastu tēja
Recepte no V.un U.Ladu pavārgrāmatas.
Vajag:
1/2 TK rīvēta svaiga ingvera
1/2 TK kanēļa
šķipsna kardamona
1 glāze ūdens
Gatavošana: apliet garšvielas ar verdošu ūdeni, pārsegt krūzi, atstāt uz 5 minūtēm. Izkāst caur sietiņu.

svētdiena, 2012. gada 8. janvāris

Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem

Līdz ar to, ka es nevaru piedalīties ap-grāmatu blograkstīšanā (jo lasu krieviski), iespēja komentēt grāmatu latviešu valodā izsauc manī pastiprinātu entuziasmu:)
Tātad, Amadejas Morningstāras grāmata "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", apgāds "Lietusdārzs" 2011. Es ilgi staigāju tai apkārt, jo pašlaik noteikti nav īstais brīdis pirkt grāmatas:) Taču man ir vienmēr bijis grūti sev atteikt šajā jomā, turpklāt sen jau rīderis ir ļoti ievērojami minimizējis izdevumus par grāmatām. Pāris reizes to atšķīru, pāris reizes izlasīju kaut ko, kas man patika, un šaubas tika pārvarētas. Šaubas galvenokārt tika saistītas ar grāmatas cenu (gandrīz 9 lati, mīkstie vāki) un potenciālu nepiemērotību mūsu realitātei (recepšu caurskatīšana šajā ziņā nomierināja).
Nu, tagad man jau ir ko teikt. Pirms teikšanas jāpiebilst, ka esmu vidējas pakāpes diletante- 4-5 grāmatas par ājūrvēdu līdz šim tika lasītas, esmu bijusi vienos kursos, nodarbojusies ar jogu samērā ilgstoši, tēma man ir tuva, saprotama un tas arī viss.
Grāmatas struktūra un saturs: visa nepieciešamā sākotnējā teorētiskā informācija- ļoti nepiespiesti, vienkārši un sakarīgi izklāstīta. Tiešām izcils īsais apkopojums recepšu grāmatas kontekstā, labāku neesmu lasījusi. Autore liekas draudzīga un ļoti ieinteresēta. Pēc teorētiskās daļas sākas ļoti labi strukturētas pa tēmām receptes, kas mijas ar prakstiskiem padomiem, autores uzskatiem par šo un to, nelieliem ieskatiem citās ājūrvēdas iespējās.
Koncepcija un ideja: ājūrvēda bez bezgalīgām indiešu virtuves receptēm. Izcils nodoms, ļoti aktuāls man, jo indiešu virtuves garšas man nebūt ne vienmēr liekas pievilcīgas un arī atsevišķa gatavošana sev reti mani iedvesmo. Turklāt vairākus gadus interesējoties par ājūrvēdu, mūsu realitātes piemērošana man ir ļoti aktuāla. Var jau simts reizes runāt par to, ka ājūrvēda ir radīta citam klimatam un dzīvesveidam, taču tas liecina tikai par to, ka vajadzētu vairāk uzzināt par tēmu pirms runāšanas (jo tieši pārtikšana no vietējā un sezonālā ir pamatu pamati).
Receptes: man nepatika, ka sastāvdaļas jāmeklē receptes tekstā, taču tās ir boldā un nav tik sarežģīti, pierast var. Recepšu ir daudz, dauzdveidīgas, daudz interesantu, daudz mulsinošu:). Noteikti papildināšu šo rindkopu pēc pirmajām 2-3.
Teksts: te gan man ir pretenzijas. Kaitinoši daudz drukas kļūdu grāmatai par 9 latiem. Apgāda redaktors nav pārāk profesionāls. Tulkojums ir viduvējs. Es saprotu, ka šāda grāmata nav jātulko Silvijai Bricei, taču brīžiem tik stīva valoda un arī spīd cauri tēmas nezināšana (atkārtošos- esmu diletante, taču zinu, ka Uša Lada ir sieviete, nevis "pavārs Uša Lads", turklāt ļoti slavena ājūrvēdas pavāre un pasaulslavena ārsta Vasanta Lada sieva).
Pretrunīgas izjūtas: A.Morningstāras personība gan uz mani neatstāja lielu iespaidu. Un tagad aizdomājos- vai te arī nav tulkojuma vaina? Jo kad mans bērns ieguva rīderi un lejuplādēja H.Potera alternatīvo tulkojumu, es to izlasīju un biju pārsteigta- izrādās, tā grāmata nemaz nav stulba un pliekana, nebūt! (runa ir par krievu valodu) Taču noteikti lieta nav tikai tanī. Jo grāmata, neapšaubāmi, ir ļoti vienkāršota. Un mēģinājumi iespraust kulinārajā grāmatā nopietnākas pārdomas par lietu kārtību laikam tomēr ir lemti neveiksmei.
Dīvainas lietas arī notiek ar receptēm- pēc ļoti izvērsta apskata- kādēļ nav vēlama gaļas ēšana (pārsvarā tāpēc, ka daudz saķīmiķota), nākamajā (!) receptē (ar marķējumu "satvisks") tiek izmantots želatīns- tam nu gan es neticu. Vai nu tas nav želatīns, vai nu tā nav ājūrvēda.
Kā ar mūsu apstākļiem: nu normāli. Es nezinu, kādā veidā šādas lietas tiek publicētas un vai ir iespēja tomēr nedaudz pielāgot grāmatas realitātei. Jā, tur būs "neapaugļotas olas" (visi zina, kur var nopirkt mājas un neapaugļotas?) un peruānas pupiņas, taču ar zināmu kreativitāti analogus atrast varēs. Ne visam, taču grāmata ir bieza. Šinī ziņā mana vismīļākā Olivera grāmata, kas tikko pārtulkota, ir bīstamāka- tās koncepcija ir superātra kulinārija no superlabiem produktiem ("2 kārbas labas kvalitātes olu krēma":))
Slēdziens: laba grāmata. Un tiešām iedvesmojoša, jo savieno dažādas pasaules un priekšstatus.

piektdiena, 2012. gada 6. janvāris

šokolādes desa/Salame Dolce

tās recepšu, protams, ir miljons, taču pārsvarā tās ir variācijas par N.Masiļunes recepti, kas man nepatīk ar lielu kakao daudzumu un jēlām olām. Ja pirmais nav īpaša problēma- kakao garša pierimst jau nākamajā dienā, tad otrais ir nepārvarams trūkums. Tādēļ šokolādes desu netaisīju kopš pusaudža gadiem. Kamēr nejauši neieraudzīju šo recepti. Un pievienoju šo desu Ziemassvētku dāvanām.
Recepte no aynmark.wordpress.com
Vajag:
500 g biskvīta, biskotti, cepumu
100 g jebkuru riekstu, sakapāt (man-grauzdētas mandeles, valrieksti)
50 g žāvētu augļu, sīki sakapāt (man-apelsīnu sukādes)
100 g sviesta
125 ml piena
100 g tumšas šokolādes
3 ĒK kakao pulvera
2 ĒK apelsīnu liķiera, ruma vai cita liķiera (es liku 1 ĒK ruma)
1 TK vaniļas ekstrakta
Gatavošana:
Sasmalcināt cepumus dažāda lieluma drupačās. Savienot ar sasmalcinātiem riekstiem un žāvētiem augļiem.
Uzkarsēt pienu un sviestu uz vidējas uguns, pievienot salaztu šokolādi un sildīt, apmaisot, kamēr šokolāde izkusīs. Noņemt no uguns, pievienot kakao, liķieri, vaniļu.
Likt kopā abus maisījumus. Ja maisījums par sausu, var pievienot nedaudz piena. Sadalīt 2 daļās, likt uz cepamā papīra vai folijas, izveidot desu, aizsiet galus, likt ledusskapī. Pirms pasniegšanas var pārkaisīt ar kakao vai pūdercukuru.
Komentāri: Var ilgi uzglabāt sasaldētu. Taču arī bez saldēšanas tur nav kam sabojāties- mēs vakar apēdām pēdējo gabaliņu gatavotai pirms 3 nedēļām.
Iespaidi: laba desa, mērena un garšīga. Bērnam pietrūka marmelādes, nākamreiz likšu (aizmirsu par šādu opciju). Man ļoti patika process- ārti un bez aizķeršanās.

ceturtdiena, 2012. gada 5. janvāris

veselīgie ķirbju biskotti

Ilgi domāju- vai latviski  biskotti jāraksta ar diviem t? Nu, ja nē, pasakiet.
Biskotti ir itāļu cepumi, kurus var atšķirt pēc formas un divkāršās cepšanas jebkurā receptē. Citādā ziņā variācijas ir ļoti dažādas.
Šī ir no bloga mama-ganoush.livejournal.com, tur vēl ir daudz interesanta.
Mani ieinteresēja ar ķirbja biezeņa UN rupjo miltu izmantošanu. Nevīlos, noderīga recepte.
Vajag:
2/3 gl ķirbja biezeņa
450 g miltu (350 g rupjo kviešu un 100 g kukurūzas)
2 TK cepamā pulvera

1 TK sodas (strīķētas) un 0.5 TK sāls
5 kardamona kapsulu sēklas, saberzt*
1/3 TK anīsa sēklu, saberzt*
1 citrona rīvēta miza un sula
130 g brūnā cukura
3 mazas olas
80 ml eļļas (autorei-kukurūzas, man-vīnogu)
2/3 gl sasmalcinātu žāvēto aprikožu
2/3 gl sasmalcinātu riekstu
*var citas garšvielas- kanēli, krustnagliņas, muskatriesktu, muskatziedu,...
Gatavošana:

Uzkarsēt krāsni līdz 180 C.
Sajaukt miltus ar sodu, sāli, cepamo pulveri un garšvielām. 
Atsevišķi sakult olas ar cukuru, tad pievienot eļļu, rīvētu mizu, biezeni, citrona sulu. 
Sajaukt abus maisījumus, pievienot aprikozes un riekstus. Izvedot divas lielas desas, likt uz paplātes ar papīru, nedaudz pieplacināt. Cept 20 minūtes, izņemt no krāsns, ar ļoti asu nazi sagriezt nedaudz slīpi, salikt guļus, cept vēl 20 minūtes vai nedaudz ilgāk. 
Iespaidi: cepumi tikai no rupjiem miltiem, protams, ir samērā rupji arī pēc struktūras, taču par mīnusu es to nesauktu. Bērnam ļoti garšoja, cepumu sanāca dramatiski daudz, tāpēc nedēļu nebija problēmu ar līdzi ņemamo uz skolu. 
Ņemiet vērā, ka vajadzīga liela paplāte- pēc tam, pēc sagriežanas. 

otrdiena, 2012. gada 3. janvāris

ļoti ātri kārtainie cepumi

gadījumā, ja jūs mēdzat lietot pirktu kārtaino mīklu. Es jau sen to nedaru, jo nelietoju margarīnu. Ja atrastu kaut kur kaut dārgāku, taču ar sviestu- pirktu (piparkūku mīklas ar sviestu, nevis margarīnu meklēšana pārvērtās par decembra kvestu. Atradu Idillē, turklāt griķu- ļoti labu.)
Recepte no "Labu apetīti", 2008.g.ziemas numura.
Pildītie cepumi
Vajag:
50 g rozīņu (man- kaltēto dzērveņu)
100 g dzērveņu
50 g cukura
4 lapas kārtainās mīklas (nedaudz atkausēt)
sakulta ola pārziešanai (parasti žēloju veselu olu un pārziežu ar pienu)
pūdercukurs pārkaisīšanai
Gatavošana:
Uzkarsēt krāsni līdz 200 C.
Blenderī sakapāt rozīnes ar cukuru un dzērvenēm. No kārtainās mīkla sizgriezt četrstūrus apt.7x7 cm. Likt uz plāts ar papīru. Uzmanīgi ar nazi ievilkt kvadrātus apt.1 cm no malas (neizgriežot cauri mīklai, līdz pusei). Iekšējā kvadrātā likt TK ogu masas. Uztipināt no mīklas izgrieztu zvaigznīti. Zvaigznīti un ārējo malu pārziest ar olu. Cept 15 minūtes, pārkaisīt.
Iespaidi: ļoti ātri, elementāri, sanāk dekoratīvi un arī garša burvīga- saldi-rūgtena.

pirmdiena, 2012. gada 2. janvāris

Siera maize

Vispār jau esmu totāli nogurusi no pārmērībām un uz ilgu laiku atsakos no gaļas, lieliem saldumu daudzumiem un rauga maizes- nu, respektīvi atgriežos pie normālās dzīves. Taču man ir vairākas receptes, kuras pieder 2011.gadam un ir saglabāšanas vērtas.
Piemēram, šī maize. Recepte- Lilia, cookshool.ru
Divu sieru maize
Vajag:
7 g paciņa sausā rauga
175 g rīvēta čedaras vai cita puscietā siera
30 g rīvētā Parmas vai cita cietā siera
1 ĒK cukura
1/2 TK sāls
375 g miltu
2 olas
1 TK magoņu
Gatavošana:
1. Traukā sajaukt raugu, miltus, cukuru, sierus un 225 g miltu. Maisot pievienot 175 g silta ūdens (ap 45 grādiem).
2.Tad pievienot 1 olu un 1 dzeltenumu. Maisīt (labāk ar mikseri) 3 minūtes. Ar koka karoti pielikt un samaisīt pārējos miltus un sāli. Mīklai jābūt blīvai un brīvi jāatdalās no trauka malām. Pārklāt ar plēvi, atstāt uz 20 minūtēm siltā vietā.
3.Iesviestot cepamo formu. Pārlikt mīklu formā, atstāt siltā vietā uz 15 min.
4.Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 180 C. Sakult olas baltumu, pārziest mīklu, pārkaisīt ar magonēm. Cept 35 minūtes, kamēr piesitot pie maizes apakšas, būs "tukša" skaņa. Atdzesēt uz restes.
Iespaidi: mīksta, garšīga maize ar burvīgu struktūru un patīkamu siera garšu.

svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

Rumā mērcētie augļi

Vajadzēs: litra burku ar cieši uzgriežamu vāku; ap 500 g augļu (man patīk, kad ir sarkan-dzelteni un blīvi: persiki, aprikozes, ķirši, zemenes, dzērvenes, ananāsi), 50-70 ml ruma (vai brendija vai kāda cita stiprā alkohola ar labu garšu un smaržu). Nevajadzētu šajā receptē utilizēt kaut kādus apšaubāmus izstrādājumus, labāk nopirkt 50 ml pudelīti ar kaut ko labu.
Gatavošana: augļus jau iepriekš rūpīgi nomazgāt un nožāvēt (nu, tos kas prkti tirgū, nav bio, ir ar sīrupu un tml.), sasmalcināt vēlamajā lielumā, bērt burkā. Pārliet ar alkoholu, likt tumšā vietā. Es reizi nedēļā burku apgāžu otrādi.
Izmantošana: var ēst tāpat, ar karoti. Ļoti garšīgi, smaržīgi un sildoši:). Likt pie tējas, likt pie jebkuriem desertiem/konditorejas izstrādājumiem, kas paredzēti pieaugušajiem. Likt mazās burciņās un dāvināt.
Var mierīgi stāvēt daudzus mēnešus.

Reičela Alena un viņas kekss

man ir jauna grāmata- jau dažus mēnešus, taču līdz šim biju to tikai šķirstījusi. Laba grāmata, ļoti saprotama, draudzīga un minimums sastāvdaļu, kas nav piejamas mūsu apstākļos. Reičela Alena pati ir ļoti simpātiska un grāmata ir radīta tiem, kam patīk Olivers un Co.
Un tad pienāca brīdis pirmai receptei no grāmatas.
Reičelas Alenas kekss
















Vajag:
125 g žāvētu augļu
75 ml apelsīna liķiera, ruma vai brendija
200 g mīksta sviesta
150 g pūdercukura
1 ĒK eļļas
3 olas
250 g izsijātu miltu
1 TK cepamā ulvera
šķipsna sāls
pūdercukurs pārkaisīšanai
Gatavošana:
1. Krāsni uzkarsēt līdz 180 C. Izklāt 20 cm diametra formu (man- 23 cm, bet gredzenveida) ar papīru, pārziest ar sviestu.
2. *Ielikt katliņā augļus un alkoholu, vārīt dažas sekundes, atdzesēt. (*es šo posmu izlaidu, paņēmu 200 g izmērcēto rumā augļu)
3. Sakult sviestu ar pūderukuru un eļļu, pa vienai piekult olas. Akurāti pievienot miltus, sāli, cepamo pulveru, pielikt augļus un liķieri no katliņa.
4. Likt veidnē, cept 50 min (ja par agru kļūst pēc izskata gatavs- pārklāt ar foliju). Nedaudz atdzesēt veidnē, tad izņemt un atdzesēt uz restes.
Iespaidi: tas gadījums, kad ļoti vienkāršas un ātras darbības un vienkāršas sastāvdaļas dod izcilu efektu. Viens no labākajiem keksiem, kurus esmu cepusi. Bērniem, protams, nederēs, taču pieaugušajiem pie tējas- ideāls. Alena grāmatā raksta- labākais keksā ir tas, ka sastāvdaļas labi iet kopā. Un tā tas ir, bez šaubām.
Nav diētisks, taču ir liels un apēst vairumā to nevar. Pašlaik tam ir trešā diena un kļuvis tikai labāks.