sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs

jauna etiķete

Apnika man vienveidīgie ieraksti:) Un šodien padomāju, ka rakstīšu par saviem iespaidiem par ēdināšanas iestādēm. Tas gan prasa iepriekš dažus paskaidrojumus.
*Es reti eju kaut kur pusdienot, pārsvarā mana saskarsme ar šo jomu notiek dzerot kafiju dienas pirmajā pusē. To es daru visai regulāri. *Esmu ļoti subjektīva un šausmīgi piekasīga - ja man nepatīk. Ja patīk- piedošu ļoti daudz ko. Es varu nepievērst uzmanību apšaubāmai ēdienkartei, ja man patīk skats pa logu, interjers, vai apkalpošana, taču varu pat neskatīties uz to visu, ja man ar pirmo acu uzmetienu kut kas nepatīk (šodien tā bija). Ir mīnusi, kurus manās acīs var atsvērt noteikti plusi, taču ir tādi, kurus- neviens. *Dzīvoju un uzturos centrā:). *Mani vairāk interesē vide, nevis ēdiens.
Nu tā, lai aizsāktu ar kaut ko, šodien- divas pirmās vietas.
1. „Muffins&more”, ap stūri no bijušās „Sēnītes”, aiz vecās Ģertrūdes baznīcas. Maza, maza istabiņa, 3 galdiņi zem nojumes ārā. 95% ēdienkartes- mafini. Manā izpratnē- ideāla pilsētas vieta- ar saprotamu koncepciju, ļoti kvalitatīviem mafiniem, izcilu izvietojumu. Nekāda it kā-stilīguma (īpašnieks, cik saprotu, pārcēlies pie mums no citas valsts, tādēļ angliskais nosaukums), savas lomas pārspīlējuma un tml. Normālas meitenes aiz letes, draudzīgas. Dažreiz pie kafijas lej aukstu pienu, bet nu to var palūgt nedarīt. Mani favorīti- pilngraudu mafini ar valriekstiem un šokolādi, taču ļoti labi ir visi ar krēmu iekšā. Lielais mafins (un tas IR liels) + melna kafija- 1.80 Ls. Mazie mafini- 0,6 Ls.
UPD 07.2014. Kafija joprojām karsta, mafini nav kļuvuši mazāki (gan pazuduši pilngraudu, bet nu). Telpā sabāzti daudzi galdiņi, taču āra galdiņi pie baznīcas- tas ir izcili!

2. „La Kanna” Tērbatas ielas sākumā, aptuveni pretī „Kūkotavai”. Kafejnīcu kvartāls tur veidojas, man patīk. Tātad- gājām šorīt ar māsu, meklējot- kur dzersim kafiju. Un nolēmām pamēģināt šo vietu- galdiņi uz ietves, tukšums. Man šausmīgi nepatīk tādi nosaukumi (ja īpašnieks nav francūzis, kā Kadetu gadījumā… un pat ja ir, nu cik var), bet gribēju būt toleranta:). Nesanāca. Kafejnīcā bija nu ļoti īgns viesmīlis, kuram kaut kādu iemeslu dēļ bija grūti parunāt un- ēdienkarte (ar krītu uz tāfelēm, protams)- ar drausmīgiem manierismiem- pankOki un putrrrra (ja rakstītu citur, pieliktu vemjošu ģīmīti). Ēdienkartes saturs simpātisks, cenas absolūti demokrātiskas, taču mēs gājām tālāk. Ne rakstura, ne saprotama stila, ne draudzīguma- mākslīgs veidojums.