piektdiena, 2011. gada 30. septembris

ātrās biezpienmaizītes

Recepte- www.elena-fialka.livejournal.com
Vajag:
450 g vājpiena biezpiena
100 g sviesta, izkausēt un atdzesēt
2 olas
400 g miltu
1 TK sāls (man-1/2)
3 TK cepamā pulvera
3 ĒK cukura (man, hm, kādas 6-7)
5 ĒK saldā krējuma (man-piens)
sezama sēkliņas (var arī saulespuķu, kanēli, magones)
Gatavošana:
1. Sajaukt biezpienu ar olām, cukuru, sāli, pievienot sviestu. Atsevišķi traukā iesijāt miltus ar cepamo pulveri.
2. Sajaukt abus maisījumus, mīkla būs mīksta un nedaudz lips pie rokām. Atstāt uz pusstundu siltā vietā.
3. Uzkarsēt cepeškrāsni, 180 C. Mīklu sadalīt 2 daļās, katru daļu- 10 daļās. Nedaudz pārkaisīt galda virsmu, veidot apaļas maizītes. Likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest ar saldo krējumu, pārkaisīt ar sēkliņām.
4. Pēc 5 minūtēm likt krāsnī un cept 20 minūtes.
Komentāri un iespaidi: bulciņu daudz. Es taisīju dažādas- ar magonēm, kanēli, sēkliņām. Siltas un karstas- burvīgas, atdziestot daļu burvīguma zaudē:) taču tā nekādā ziņā nav problēma. Es izcepu pusi, otru pusi mīklas ledusskapī atstāju nākamajam (pirmdienas) rītam. Ņemot vērā, ka no rīta ceļos stundu pirms iziešanas uz mājām, dabūju piedzīvot sajūtu, ka esmu Laba Māte, kura bērnam rītos cep siltas maizītes:))

trešdiena, 2011. gada 28. septembris

Marutai un vispār:)

Pēc lasītāju pasūtījuma pievienoju etiķeti "smilšu mīkla" (kā arī "piparkūku mīkla" un arī pievienošu "kārtainā", kad pagatavošu (ir man šādi ambiciozi plāni), jo pašlaik te ir viena recepte, taču pirkto es jau kādu laiku nelietoju.
Zem etiķetes ieliku pamata mīklu un gadījumus, kad to izmantoju. Meklējot receptes konstatēju, ka atrodamas vēl dažādas citas smilšu mīklas- vismaz 3, taču uzglabāju un izmantoju ikdienas vajadzībām es vienu konkrēto.
Vēl pievienoju etiķeti "veikalā" un noņēmu "atbildes", jo tās neko nenozīmē.
Vai ir vēl priekšlikumi? Vai gana saprotama ir etiķete "krājumi" vai tas latviski skan bezjēdzīgi? Vai arī visu, ko es gatavoju ilgtermiņa vajadzībām, var saukt kaut kā savādāk?

piektdiena, 2011. gada 23. septembris

vienkāršākie auzu cepumi pasaulē

parasti cepu savus gadiem pārbaudītos, taču šie iekaroja manu sirdi ar savu minimālismu.
Recepte no tīmekļa, garāmejot vienā nekulinārā avotā pieminēja dalībniece- paldies viņai!
Vajag:
3 glāzes auzu pārslu (es 1 glāzi aizvietoju ar sēklu-riekstu maisījumu)
50 g sviesta
pusglāze cukura
2 olas
Gatavošana:
Apcept auzu pārslas (un riekstus, ja liekat) sviestā zeltainas. Saputot cukuru ar olām, pievienot auzām, apmaisīt. Likt uz paplātes, pārklātas ar cepamo papīru. Likt ar karoti un nedaudz piespiest ar pirkstiem. Nevajag satraukties, ka masa pavisam nav līdzīga mīklai- tā sakusīs kopā. Cept 180 C aptuveni 15 minūtes (atkarībā no krāsns, kamēr zeltaini-brūni). Izņemt no krāsns, atdzesēt neaiztiekot kādas 7 minūtes un tikai tad pārlikt fināla atdzesēšanai, teiksim, uz dēļa.
Komentāri: kraukšķīgi un garšīgi, un ļoti ātri. Skārda burkā stāv bez izmaiņām daudzas dienas.

otrdiena, 2011. gada 20. septembris

bulkas un kūkas centrā

pēdējā laikā ļoti maz kur gāju, taču arī rakstījusi ar šo etiķeti neesmu sen. Ir ko teikt.
Tātad, par bulciņām un kūkām.
10. Grūti rakstīt par tīkla iestādēm, jo nevar saprast, vai tās ir vienlīdzīgas. Taču visa gada garumā man sanāca regulāri apmeklēt galerijas "Centrs" kafejnīcu "Sala". Zinu, ka "Salas" ir vairākas, taču atkārtošos- runāt varu tikai par šo. Mans bērns svētdienās atbrīvojās no nodarbībām Vecrīgā un uzskatīja, ka svētdiena bez "Salas" nav notikusi. Tādēļ mans viedoklis ir pārbaudīts ilgtermiņā:) Pirmkārt, tur ir jauks interjērs- ļoti kompakts, atbilstošs mazai kafejnīcai un ar skaistām lampām. Un kaut gan logi ir uz lielveikala gaiteni (nekādā ziņā neesmu lielveikalu kafejnīcu fane), taču šis gaitenis atšķiras no citiem un sajūta ir drīzāk līdzīga ielai. Korektas pārdevējas. Ideāli svaigas smalkmaizītes un kūkas. Un es uzskatu, ka tās ir vienīgās, kas gadiem saglabājušas standartus- citas Rīgas konditorējas ar to nevar lepoties. Meduskūka ir garšīgāka nekā daudz dārgākās vietās (75 sant.) un siermaizītes (25 sant.)- arī. Kafija viduvēja, kā arī tēja, taču nav arī dārgas (aptuveni 80 santīmu). Kūkas esmu pagaršojusi daudzas, neviena nelika vilties.
UPD 07.2014. Pēc 3 gadiem- neko nevaru piebilst. Joprojām slikta kafija un tēja, joprojām labas bulkas un kūkas. Ir jauna "Sala" Dominā- ļoti spilgta un diezgan plastmasīga dizaina, ir Brīvības ielā pretī Rīgas modēm, tur jauka sēdēshana ārā aiz krūmiem.

11. Pagājušajā nedēļā biju "Bonērā" Blaumaņa ielā, netālu no stūra ar Tērbatas. Neteikšu, ka mani ļoti vilina šādi koncepti- manuprāt, ir ārkārtīgi grūti būt nepretencioziem un draudzīgiem, nosaucot sevi par smukbodi... vai smuklietām.... kaut kā tā... Pēdējo gadu laikā šādas vietas rodas un pazūd regulāri. Taču man ir labi vārdi sakāmi. Neesmu minimālisma adepte, man tīri labi patīk pieblīvētas telpas ar milzumdaudz mēbelēm. Krēsli bija ērti, kafija- ļoti karsta, mūzika- gaumīga, meitenes- sapņainas, taču laipnas, cepumi- ļoti garšīgi. Sortimentā daudz padārgu kūku, sverami 2 veidu cepumi un dzērieni. Ideāla vieta dirnēt stundām ilgi ar kādu runājot, it īpaši kad kļūs vēl aukstāks laiks.
UPD 07.2014.  Viss, nav vairs Bonēras- žēl, bija laba vieta.

12. "Kūkotava". Nedaudz baidos pieskarties šai apjūsmotajai vietai, taču man ir attaisnojums- es arī ļoti ilgi biju jūsmīgo skaitā, vismaz pusotru gadu brīvdienās iegriezos. Taču laiks iet. Vispirms tur sāka pa apli skaļi spēlēt salkanu latviešu popmūziku, tad uzradās vīna siena (tātad, koncepcija mainījusies?), tad atļāva smēķēt ārā (esmu tikai par to, taču ne jau šaurā konditorējas āra daļā!) un visbeidzot pagājušajā nedēļā kolēģe no rīta atnesa ieskābušu kūku (nopērkot to pirms 10 minūtēm). Žēl, bulciņas tur bija labas.

pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

Libāniešu zaļā zupa ar rīsiem

man slikti padodas ģeogrāfisko nosaukumu latviskošana, īsti nesaprotu vai "libāniešu" ir normāls vārds? Varbūt Libānas? Nu, ja kas- aizrādiet:)
Recepte no grāmatas "Книга Гастронома. Про супы", 160.lpp. Grāmata laba, labāka nekā daudzas citas "Gastronoma" grāmatas. Daudz interesantu zupu, daudz recepšu, kuru sastāvdaļas ir saprotamas un atrodamas, daudz arī nacionālo. Vispār grāmata par zupām man liekas laba lieta, tās gatavot ir interesanti un dažkārt arī lētāk par citām dauzdveidības iespējām.

Un tagad par zupu.
Dažu apstākļu dēļ es gatavoju to ar citām proporcijām, nekā grāmatā (tobrīd grāmata nebija pieejama), rakstīšu savas.
Vajag:
1 l dārzeņu vai vistas buljona
100 g basmati rīsu**
2 nelieli puravu kāti (baltā daļa un nedaudz zaļās), sagriezt pabiezos gredzenos
1 jauns cukīnī, pārgriezt un pusēm, sagriezt plānos pusapļos
8-9 kātiņi seleriju, sagriezt puscentimentra gabaliņos
pāris zariņu seleriju zaļumu, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
puscitrona sula
1 ĒK kaltētu sasmalcinātu piparmētru*
sāls, cukurs
Gatavošana:
1. Izvārīt rīsus.
2. Katlā likt puravus un seleriju, pārliet ar aukstu buljonu, uzvārīt un uz lenas uguns vārīt pusstundu.
3. Zupai pievienot rīsus, kabaci, ķiploku, citrona sulu, selerijas lapiņas, sāli, 1 TK cukura, vārīt 5 minūtes.
4. Pievienot piparmētras, vārīt 5 minūtes. Gatavs.
Komentāri:
*svaiga piparmētra un kaltēta ir tomēr dažādas garšvielas (sajūtas ziņā) un Tuvo Austrumu receptēs visai bieži tiek atrunāts- neaizstāt kaltēto ar svaigo.
** rīsu daudzumu regulējiet- man garšo ļoti biezas zupas, es vārīju daudz rīsu citām vajadzībām un tad pievienoju gatavai zupai šķīvī.
Iespaidi: jauka, ļoti smaržīga un viegla zupa.

svētdiena, 2011. gada 18. septembris

grūbu pudiņš

recepte no "Dienas ēdieniem", konkrēti- "Muklāja" Visvalža recepte, kas manās acīs ir vērā ņemama rekomendācija. Sen jau izplēsta no žurnāla, taču īstenošanai vajadzīgs tāds sastāvdaļu komplekts, kas pirmo reizi sakrita. Jo pirms nedēļas BB tirdziņā nopirku mazu burciņu pesto, no cita ēdiena palika pāri nedaudz saldā krējuma un cietais džiugas arī dzīvoja ledusskapī (tā glabāšanas termiņš to ļauj pirkt tad, kad atlaide).
Recepti atstāstu saviem vārdiem, neko nemainot pēc būtības.
Vajag:
200 g izvārītu grūbu
50-70 ml saldā krējuma
sauja sīki rīvēta cietā siera (vienīgā izmaiņa, man siers jau bija sarīvēts savādāk)
1 ĒK bazilika pesto, sāls
Gatavošana:
Grūbas izmērcēt, izvārīt-pasālīt, nokāst. Likt nelielā katliņā, pieliet krējumu, karsēt pāris minūtes, kamēr krējums iesūksies. Pielikt pesto, apmaisīt, pielikt sieru, apmaisīt. kad siera izkusīs, noņemt no uguns. Uz šķīvja pārkaisīt ar  parmezānu.
Iespaidi: pasakaini garšīgi. Jā, tas nav diētiskākais ēdiens pasaulē, taču arī nav ko ēst uz nakti lieliem šķīvjiem!

piektdiena, 2011. gada 16. septembris

plūmju kūka un izmaiņas etiķetēs

vispirms par izmaiņām. Pavadījusi pusstundu, meklējot vienu recepti ar etiķeti "dārzeņi" konstatēju, ka etiķete nav praktiski lietojama. Pavadīju kādu laiku, sadalot to atsevišķu dārzeņu etiķetēs- bietes, tomāti, gurķi, kabači un tml. Tā ir ērtāk, nē? Atradu 11 ierakstus vispār bez etiķetēm un vēl dažādas brīnumainas lietas. Tagad domāju- jāizdara tas pats ar etiķeti "augļi", jāsadala bumbieros, plūmēs un citrusaugos, kaut kā tā.
Un tagad kūka. Sākotnēji tā ir Birutas Ozoliņas recepte, no "Dienas" pielikuma, taču līdz manīm tā nonākusi pārrakstīta ar roku, tādēļ, iespējams, kaut ko zaudējusi vai ieguvusi pa ceļam:)
Vienlaga ļoti laba.
Vajag:
Mīklai:
1 glāze miltu
2 ĒK cukura
1/2 TK cepamā pulvera
65 g sviesta
1 ola
3 ĒK piena
Pārkaisīšanai:
75-150 ml cukura
2 ĒK miltu
1/2 TK kanēļa
aptuveni 20 plūmes (man- divreiz mazāk)
Gatavošana:
1.Sajaukt miltus ar cukuru un cepamo pulveri. Piegriezt klāt sviestu nelielos gabaliņos. Atsevišķi sakult olu ar pienu.
2. Sajaukt miltus ar olas masu.Visu maisīt ar rokām, sanāks diezgan blīva mīkla.
3. Likt ietaukota veidnē, izveidot maliņas*.
4.Sajaukt pārkaisīšanai domāto cukuru ar miltiem un kanēli, ar 2 ĒK pārkaisīt mīklu, salikt blīvi plūmes**, pārkaisīt ar pārējo cukura maisījumu.
5. Cept 40 minūtes 180 C.
Komentāri:
*es neko tamlīdzīgu nedarīju, izveidoju tādu kā picas pamatu un liku uz papīra, bez iesviestošanas.
**var pusītes, tad gan vajadzēs 20 un mīklas maliņas, taču ja sagriež, tad jārīkojas kā augšējā fotogrāfijā.
Iespaidi: ļoti laba kūka, ļoti plūmīga, smaržīga un ātra.

pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

ceptas bietes un to salāti

no kolēģes man tika liels daudzums nelielu, jauku bietīšu, taču- ak, šausmas- nevārītu:) Nekad neesmu vārījusi bietes un mani nobiedēja draudzene, ka tas var sabojāt manu vienīgo katlu. Nu nē. Manām vajadzībām bietēm bija jābūt kaut kādā veidā pagatavotām, tādēļ nolēmu tās izcept.
Vajag:
nelielas un mazas bietes
folija
Gatavošana:
Rūpīgi nomazgāt un nosusināt bietes, nogriezt garās astes un tml. Nemizot! Satīt folijā, likt uz paplātes, cept 200 C. Cik cept- īsti nezinu. Es cepu 2 stundas, bietes bija ideāli gatavas, taču iespējams, ka tā tas jau bija pēc stundas. Nākamreiz pārbaudīšu vai arī pasakiet man priekšā.
Apdeits: 1 stunda un 10 minūtes.
Iespaidi: daudz garšīgākas par vārītām, burvīga, piesātināta garša.
Visu nedēļu tās pārvērtu darbdienas līdznešanas salātos un neapnika.
Šie ir vieni no tiem-
bietes, brī  siera pārpalikumi, pētersīļi, laima sula, eļļa-pipari.
Un vēl- bietes, cietais siers, salātu lapas, marinēri gurķi, eļļa-pipari.

svētdiena, 2011. gada 11. septembris

investīcijas nākotnē:)

Nobijāties? Nēnē, es neesmu jukusi un netaisos rakstīt nedz par naudu, nedz par apdrošinātiem tēviem:)
Gribu rakstīt par saviem mēģinājumiem optimizēt ēdienu darba nedēļas laikā. Ideāla, protams, ir liela zupas deva, lai pietiktu 3 dienām (parasti tā arī ir), taču mans bērns ir visai konservatīvs savās simpātjās un dažkārt es svētdien nejūtu morālos spēkus vārīt kārtējo boršču (nu, īstenībā jau vnk biešu zupu, bez gaļas). Laba ir kartupeļu izvārīšana svētdien- dažas dienas no tiem var taisīt kādu sacepumu. Nu un tā tālāk, kurš to nezina.
Bet nu visvairāk man patīk saldēt. Seriālā "Draugi" Džovanni Ribicī varonim patika kausēt, bet man- saldēt, jā.
Man patiešām liekas ideāli ērti, ka ātri var tikt pie kaut kā garšīga, kam nemūžam neķertos klāt kādā trešdienas vakarā. Vai arī atrast saldētavā ēdienu trīs dienas pirms algas. Diemžēl man ir maza saldējamā kamera, kurā vienu plauktu apdzīvo ilgtermiņa krājumi- ogas, ķirbis un dilles:) Savukārt, uz otrā plaukta pašlaik var atrast 4 pilngraudu picas pamatus, smilšu mīklas desu, 2 vārītu sēņu trauciņus, 4 skones, 500 ml konteineri ar gatavu masu tefteļu gatavošanai (maltā gaļa ar rīsiem un sīpoliem) un kaut ko vēl.
Nu tā, pilngraudu pamats. Es jau sen gribēju sasaldēt picas un lai tās gaida vakaru, kad es pārziedīšu tās ar tomātu mērci, pārkaisīšu ar sieru un būs bērnam vakariņas. Un te, ķidājot pirms izmešanas "Dienas ēdienus", atcerējos šo recepti. Tur tā bija plātsmaize, autore Dita Lase, taču es izmantoju tikai mīklas recepti.
Pilngraudu picas pamats
Vajag:
100 g rupja maluma kviešu miltu
100 g smalko kviešu miltu
50 g sviesta vai margarīna
1/2 TK cepamā pulvera
1/2 TK sāls
2 ĒK krējuma
mazliet auksta ūdens
Gatavošana:
Bļodā sajauc miltus, sāli, cepamo pulveri. Pievieno mīkstu sviestu, ar pirkstiem saberž, līdz masa atgādina rīvmaizi.
Tad pievieno krējumu, dažas karotes auksta ūdens un sastrādā visu mīklā. Mīklai jāturas rokās, taču nav jālīp pie tām.
Tālāk es:):
Izveltnē puscentimetru biezus apļus, sadur ar dakšu, uz katras uzliek cepamā papīra gabalu, saliek vienu uz otras, ieliek maisā un sasaldē.
Kad vajadzēs, izņemsiest no saldētavas un pa tiešo liksiest uzkarsētā krāsnī.
Komentāri: ļoti patīkama un vienkārša mīkla.

sestdiena, 2011. gada 3. septembris

Džeka Hansena mafini ar šokolādi un mellenēm

Džeks Hansens ir Muffins&More īpašnieks un šī recepte gaidīja savu laiku, kopš to ieraudzīju Dienas ēdienos. Jo svarīgi taču ir pārbaudīt, vai mājas apstākļos var atkārot:)
Recepti nedaudz apīsināju, lai šeit rakstītu, taču nekādu atkāpju. Protams, ka tā arī gatavoju- bez kādām izmaiņām un aizvietojumiem.
Vajag:
2 L vai 3 M olas
275 g miltu
175 g cukura
125 g mīksta sviesta
100 ml 35% saldā krējuma
1 TK vaniļas cukura
1.5 TK cepamā pulvera
Piedevas: šokolāde, svaigas vai saldētas ogas
Gatavošana:
Iepriekš uzkarsēt cepeškrāsni līdz 220 C.
Mīkstu sviestu sagriezt gabaliņos, sakult ar cukuru (kamēr masa kupla). Masā iesist olas pa vienai, sakult pēc katras.
Atsevišķā traukā samaisīt miltus ar cepamo pulveri un vaniļas cukuru.
Sviesta masā iesijāt caur sietu trešdaļu miltu. Samaisīt ar lāpstiņu, nepārcensties. Tad pieliet trešdaļu saldā krējuma, apmaisīt. Tad nākamo trešdaļu miltu un trešdaļu krējuma. Un tad pēdējo.
Sadalīt mīklu uz pusēm, pusei pibert šokolādes drumslas, samaisīt.
Likt mafinu formiņās, piepildot pa ¾. Tajos mafinus, kuriem nav pievienota šokolāde, akurāti iespiest ogas.
Cept 15-20 minūtes.
Iespaidi: laba recepte, precīza un arī rezultāts ir tieši gaidītais. Taisīju pusi ar šokolādes gabaliņiem, pusi ar saldētām mellenēm. Visi labi. Noteikti atkārtošu ar citām piedevām.