ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts

šopingvilšanās

šo vilšanos man sagādāja Stokmann's, kas ir īpaši skumji, jo man ļoti patīk tā pārtikas nodaļa un es to vienmēr uzskatīju par ārkārtīgi respektablu veikalu. Iepirkties tur ikdienā nevaru un arī nedaru, taču katra nonākšana priecē. Nav jau tā, ka mana sirds tagad ir lauzta:), bet nu būšu modrāka, fakts.
Iegājām ar bērnu gaļas izstrādājumu nodaļā. Bērns lūdz cepamās desiņas. Uz cenrāža- sastāvs. Gaļa, cita gaļa, garšvielas, kaut kas vēl nebūtisks. O-domāju-baigi labi. Neesmu nekādā ziņā regulāra šādu lietu pircēja, cena man liekas visai augsta, varētu jau būt, ka šāds sastāvs. Skatos uz tītara karbonādi, no kuras esmu iecerējusi sev nopirkt 100 gramus- analoģiska situācija. Ok, šikojam.
Nonākot mājās, es konstatēju, ka kases aparāts, drukājot čeku pēc svēršanas, jau bija man laipni nodrukājis īsto produkta sastāvu, no kura man mati saslējas stāvus- šausminoša Mendelejeva tabula 4 rindās.
Un es nekā to nevarēju uzzināt iepriekš, itin nekā:(( Jo man prātā nenāca pētīt to pašu, ko esmu it kā izlasījusi.
Vienalga apēdām:), bet vairs nepirkšu.

trešdiena, 2011. gada 24. augusts

melleņu siera kūka

vasarnīcā nav nedz cepeškrāsns, nedz tādu ērtību, kas ļautu ņemties ap kaut kādām sarežģītām receptēm- nu, tas viss uz labu, taču amerikāņu dzimšanās dienas finālā bija jābūt siera kūkai, fakts. Un tapa šī. Un tad pēc 3 dienām atkal vajadzēja torti citā sakarā un iztaisīju to otrreiz. Un tagad domāju- kādu varētu izdomāt iemeslu iztaisīt to vēl trešo reizi. Piemēram, 1.septembris ir tīri labs, nē?
Uzņēmu laiku- mierīgi darbojoties, mājās torte prasīja 24 minūtes. Vasarnīcā nebija blendera, tādēļ sēdēju uz kāpnēm ārā un drupināju cepumus diezgan ilgi.
Būs vajadzīga veidne ar noņemamu malu.
Melleņu siera torte
Vajag (1.3 kg smagai tortei 25 cm formā):
1.5 paku šokolādes "Selgas"
apt.600 g svaigā siera (man- 3 pakas Rimi svaigā siera un 1 paka Filadelfijas)"*
50 sviesta, izkausēt
7 ĒK gaišibrūnā cukura
1.5 paciņa RUF želatīna**
200 ml 10% saldā krējuma***
0.5 l melleņu****
Gatavošana:
1. Iemērkt želatīnu kā teikts instrukcijā. Izkausēt sviestu. Blenderī sasmalcināt cepumus.
2. Sajaukt cepumus ar izkausētu sviestu, izmērt veidnē un kārtīgi pieplacināt, veidojot līdzenu pamatu.
3. Sajaukt sieru ar saldo krējumu un cukuru, saputot līdz viendabīgumam. Tad jau būs laiks izkausēt verdoša ūdens peldē želatīnu. Pievienot siera masai želatīnu, kult minūti. Pielik mellenes, akurāti apmaisīt, liet pa virsu cepumu pamatam. Likt ledusskapī uz pāris stundām. Pirms malas noņemšanas nobraukt ar asu garu nazi gar tortes malu, atdalot to no veidnes.
Iespaidi: burvīga torte- ļoti garšīga, harmoniska un vienkāršāk vairs nevar būt.
*var jau nelikt Filadelfiju vai likt tikai to- atkarībā no iespējām, taču šī kombinācija ir veiksmīga. Rimi svaigais siers ir mans favorīts forever- tā sastāvā ir 3 lietas un cena- 0.56 Ls.
**noteikti var citu, taču es protu tikai ar šo rīkoties un neeksperimentēju.
***nav nekādas vajadzības likt treknāku.
****noteikti var avenes, zemenes, zilenes, varbūt arī upenes.

svētdiena, 2011. gada 21. augusts

burgeri

Tas pat nav guilty pleasure, jo es neēdu fastfūda burgerus. Taču "Idilles" gatavotie "Positivus'ā" mani pārliecināja, ka esmu aizspriedumu pārņemta. Vasarnīcā ik pa laikam apspriedām iespēju kaut ko tādu uzgrillēt, taču rezultātā bērni cepa sev mednieku desiņas un tā arī bija visa kulinārijas māksla:)
Taču gandrīz vasaras un vasarnīcas beigās ir mana dzimšanas diena un kaut kādas sarunas gaitā nolēmām, ka šogad tā būs amerikāņu piepilsētas dzīves stilā- nu, tas bija iegansts beidzot taču pieēsties ar burgeriem.
Nu tā. Jāsecina, ka amerikāņu 60.gadu skaistums:) ir uzburams elementāri (paldies, humpalas!) un izdaiļo visus, kā arī ka burgeri ir pretdabiski garšīga lieta.
Saldajā bija siera kūka un tie arī bija visi ēdieni. Zināmu apsvērumu dēļ gan upurējām autentisko "Miller" alus dzeršanu par labu dzirkstošajam. Taču vienalga bija labi.
Burgeri ar vistas gaļu
Vajag:
maizītes- mums mazās ciabattas un graudmaizes, jo īstās baltās burgermaizes, kas nopērkamas veikalā tomēr man neliekas ēdamas)- sagriezt gareniski uz pusēm
sarkanais sīpols- sagriezt plānos gredzenos
vistas fileja- uz pusdienu iemarinēt kā garšo (es nopirku garšaugu maisījumu grilētai gaļai)
marinēti gurķi
salātu lapas
tomāti- sagriezt biezās šķēlēs
mērce (es nopirku kaut kādu Santa Maria pulveri, kas jājauc ar krējumu)
Gatavošana:
Sagriezt dārzeņus. Izņemt vistu no ledusskapja un likt uz grila. Kad gandrīz jau gatava, apcept uz grila maizi.
Un tad salikt burgerus, nostiprinot ar koka iesmu.
Komentāri: lieki.


pirmdiena, 2011. gada 15. augusts

siera-zemeņu mafini

beigsies vasara, pagatavošu kaut ko normālu, no grāmatas, nevis atkal utilizējot steigā produktus pirms prombraukšanas:) kaut gan, jāsaka, rezultātam nav ne vainas.
Tātad, šoreiz pamata utilizācijas produkts bija gandrīz pilna kausētā siera kārbiņa. Un tapa mafini.
Vajag:
100 g krējuma
160 g kausētā siera (bez piedevām)
1 liela ola
160 g cukura
250 g miltu
2 TK cepamā pulvera
300 g zemeņu (melleņu, aveņu un tml)
60 g šokolādes, sarīvēt
Gatavošana:
1. Siers+krējums+ola.
2.Atsevišķā traukā- milti+cepamais pulveris+šokolāde+cukurs.
3. 1.+2.
4.Akurāti pievienot ogas, likt kārtīgi iesviestotās formiņās, likt uzkarsētā līdz 180 C krāsnī, cept kādas 35 minūtes.
Iespaidi: laba recepte, kaut gan pēc struktūras tie atkal ir kaut kādi citi izstrādājumi:) Siers patīkamu niansi dod, darīšu tā turpmāk.

piektdiena, 2011. gada 12. augusts

kuskuss un bumbieri

Vērojot vasarnīcā draudzenes ēšanas paradumus konstatēju, ka esmu nepelnīti aizmirsusi kuskusu- ārpus receptēm un austrumu virtuves. Tāpat- kā jebkurus citus putraimus, bez lielas pompas. Neesmu liela fane, man vairak garšo makaroni, taču pārmaiņas pēc.
Kuskuss ar dārzeņiem
Vajag:
visas sastāvdaļas variablas, proporcijas arī
kuskuss, pagatavot pēc instrukcijas (var nevārīt, vnk apliet ar verdošu ūdeni un atstāt uz laiku zem vāka)
gurķi, tomāti, pētersīļi, sīpoli, olīvas, paprika, garšaugi, pipari, sāls- sakapāt un sagriezt
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: ļoti ātri, viegli, garšīgi.

Un tad vēl man no laukiem kolēģe atveda kulīti bumbieru. Tādu mazu, cietu, sausu, ar graudainu vidus daļu:). Taču ja arī ir viena lieta, kura man riebjas, tad tā ir nebojāta ēdiena izmešana. Tādēļ šādas opcijas nebija, nācās utilizēt. Un nekas, labs rezultāts sanāca.
Bumbieru pīrāgs
Vajag:
2 pilnas glāzes nomizotu un sagrieztu mazos gabaliņos bumbieru (manā gadījumā tie bija kādi 40 bumbieri, normāli būtu kādi 4:))
puscitrona sula un sarīvēta miza
3/4 gl miltu
1 stīķēta TK cepamā pulvera
3/4 gl cukura
2 olas
Gatavošana (ja bumberi ir garšīgi un sulīgi):
Bumbierus nomizot, sagriezt, sajaut ar citrona mizu un sulu.
Saberzt cukuru ar olām, pievienot miltus ar cepamo pulveri, samaisit. Pievienot bumbierus, likt iesviestotā veidnē (20 cm diametrā), cept ap 25 minūtēm aptuveni 190 C.
Gatavošana (ja bumberi ir apšaubāmi un neēdami):
Iepriekš nomizot un iztīrīt bumbierus, izgriezt graudaino serdi un tml. Pannā izkausēt 1 ĒK brūnā cukura ar piciņu sviesta, pievienot bumbierus ar citrona sulu un mizu. Apcept kamēr gandrīz mīksti- 7-8 minūtes, kādu laiku atdzesēt. Tālāk kā iepriekš rakstīts.
Komentāri: man garšoja karamelizēti bumbieri, noteikti tos izmantošu vēl. Karamelizāija pārvēta neēdamu produktu par garšīgu- brīnums:)) Un arī pīrāgs ar karamelizētiem bumbieriem sanāca iztieiksmīgāks.

ceturtdiena, 2011. gada 11. augusts

kabaču pankūkas

pirmo reizi dzīvē cepu- ko līdz šim darīju, nav skaidrs. Saprotu, ka recepte ir analoģiska mannas putras receptei (kaut gan, piemēram, es vāru savu personīgo, no auzu un mannas maisījuma...:)), taču ja nu vēl kāds to nedara ar aizvērtām acīm.
Vajag:
450 g sarīvēta skaidiņās kabača (protams, bez mizas, sēklām)
2 mazas olas
1 sīpols
pusbunte diļļu, pusbunte pētersīļu- sakapāt
1 sīpols, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
40 g mannas
sāls, pipari, svaigs rīvēts muskatrieksts
Gatavošana:
Kabaci notecināt- marlē vai sietā, sajaukt ar visu pārējo, atstāt uz stundu. Ja mīkla par šķidru, var pielikt pāris karotes miltu. Cept pankūkas uz vidējas uguns, vīnogu kauliņu eļļā. Ja nav slinkums, izcept.as kārtot uz papīra dvieļiem, tad pārlikt uz šķīvja.
Iespaidi: protams, ka ļoti garšīgas, sulīgas un smaržīgas.

otrdiena, 2011. gada 9. augusts

Help!

vai kāds man varētu pateikt, kāpēc es vairs neredzu sekotājus? Tikai skaitu profilā, bet ne mazās bildītes pašā lapā? Turklāt visos blogos... kaut ko esmu nospiedusi??

krēma brulē saldējums

Recepte no chadeyka.livejournal, oriģinālā domāta saldējuma mašīnai, bet nu man tādas nav. Vēl:)
Taču tīri labi sanāk arī bez kādiem rīkiem.
Vajag:
30 g sausā piena
290 g piena (3.2%)
95 g saldā krējuma (35%)
60 g cukura
8 g kukurūzas cietes
Sīrupam:
40 g cukura
40 g piena
Gatavošana:1. Sīrupam paredzēto cukuru izkausēt kausiņā uz lielas uguns, kamēr izveidosies brūna karamele, pievienot uzsildītu pienu, apmaisīt. Vārīt, apmaisot, kamēr konsistence kā kondensētam pienam (pāris minūtes).
2.Savienot sauso pienu, cukuru, dažas karotes piena, kamēr masa viendabīga. Pievienot brulē sīrupu un pārpalikušo pienu (atstājiet dažas karotes cietes atšķaidīšanai). Izkāst.
3.Piena maisījumu uzkarsēt, kad sāks vārīties, pievienot pienā atšķaidīto cieti, maisīt. Vārīt pārīs minūtes. Atdesēt, pārklājot ar pārtiks plēvi.
4.Saputot saldo krējumu, akurāti pievienot visam pārējam, likt saldējuma mašīnā.
Komentāri:
Saldais krējums man bija 10%, tādēļ neputoju, pielēju klāt atdzesētai masai.
Visu vēlreiz izkāsu, ielēju konteinerī ar vāku un liku saldētavā. Ik pēc pusstundas rūpīgi apmaisīju. Diemžēl, aptrūkās laika pabeigt procesu un tāpēc pussasalušu lēju saldējuma formiņās un gāju gulēt:)
Iespaidi: ļoti labs saldējums- ne pārāk trekns, ne pārāk salds, nav jāņemas ar olu dzeltenumiem. Bērns teica, ka garšīgāku nav ēdis nekad:)
Process vienkāršs, it īpaši ja viss nepieciešamais sagatavots un pa rokai. Sanāk 6 saldējumi formiņās.

otrdiena, 2011. gada 2. augusts

sarunas par priekiem

ir tapis kārtējais bloga atvasinājums- sarunas par priekiem.
Diemžēl, šī platforma neļauj uzlikt iesākuma ierakstu augšā, lai vienmēr rēgotos (vai arī es neprotu?), tādēļ skaidrojums jāmeklē manuāli pirmajā ierakstā.
Tiksimies tur!

pirmdiena, 2011. gada 1. augusts

gailenes un saldējums

kā jau visiem apkārtējiem šinī laikā:)
Nokļuva man rokās pēdējais "Santas" numurs- ne pārāk interesants kopumā, taču ar dažām ļoti pievilcīgām receptēm. Pievilcīgas tās padara gan vienkāršība, gan pavārs Ēriks Dreibants, kurš man liekas ļoti simpātisks cilvēks.
Žurnāla man pašlaik pa rokai nav, taču mēģināšu maksimāli pieturēties pie receptes. Tur šī bija piedeva butei, manā gadījumā- patstāvīgas pusdienas.
Gailenes ar zaļiem zirnīšiem un tumiānu
Vajag:
gailenes
zaļie zirnīši
svaigs timiāns
sāls, melnie pipari
olīveļļa un nedaudz sviesta
Gatavošana:
Uzkarsēt pannā olīveļļu ar nedaudz sviesta, likt timiāna lapiņas, sāli, piparus, gailenes, zirnīšus. Cept 5 minūtes, lai nezaudētu kraukšķīgumu.
Komentāri: zirnīši man bija saldētie (iepriekš atsaldēju), gailenes neaudz pavārīju, jo tās bija pašrocīgi lasītas Saulkrastos, bet sēņotāja es neesmu pietiekami edvancēta, lai droši ēstu.
Ļoti ātri, garšīgi, smažīgi. Zaļie zirnīši gan nav mani mīļākie dārzeņi- pārāk saldi, taču pipari līdsvaro.
Banānu saldējums
Tas derēs tikai un vienīgi lieliem banānu faniem, jo banānu garša no sasaldēšanas dubultojas.
Gatavošanas tehnoloģija- tradicionāla. Samalt un sasaldēt formiņās. Glīta krāsa sanāk, kā redzams. Man tas bija variants utilizēt banānu pirms prombraukšanas. Šāda banāngaršas intensitāte man neder, taču, jāsaka, ļoti labs variants uzglabāt nevajadzīgus banānus. Noņem no kociņa un liec klāt mafinu mīklai, piemēram. Var arī bez kociņiem saldēt:)