piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs

Rudzu maizītes


Avots-svetilnik_m, livejournal
Vajag:
3 glāzes rudzu miltu (varbūt nedaudz vairāk)
200 gr krējuma
2 olas
0,5 gl cukura (ja vēlaties saldas- es liku nepilnas 2 ĒK)
1 ĒK medus
0,5 TK sāls
1 TK cepamā pulvera
kā arī1 olas dzeltenums pārziešanai (es šādam nolūkam izmantoju krējumu)
Gatavošana:Sajaukt visus mīklai paredzētos produktus. Mīkla būs mīksta un lipīga. Ja tā ir tik lipīga, ka neko nevar pasākt- tad jāpieliek vēl nedaudz miltu. Mīklu likt uz virsmas, kas pārkaisīta ar miltiem. Pārkaisot rokas ar miltiem, sadalīt gabalos un savelt bumbiņas lielas olas lielumā. Saplacināt, likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest. Iegriezt ar nazi krusteniski. Cept apmēram pusstundu 200 C.
Iespaidi: jaukas maizītes, struktūra līdzīga ļoti mīkstiem cepumiem. Bērns ēda ar ievārījumu, es- ar sieru, jo man patīk saldenas maizes un siera kombinācija. Brīnījos, ka tīri rudzu milti nerada smagnēju un skābu efektu. Nākamajā dienā arī labas.

ilustrācijas

Ilustrācija mani ļoti interesē, esmu pret to prasīga un tā man sagādā ļoti daudz sajūtu. Bērnu grāmatās ilustrācijas mēdz būt pasakainas. Taču mans bērns, kuram vienmēr bija pieejamas daudz un dažādas bērnu grāmatas, nebūt nav rafinēts šajā ziņā un viņu neuztrauc vistizlākie zaķīši un šaušalīgākie pornobruņinieki (ir tāds fantasy ilustrēšanas stils- "Gredzenu pavēlniekā" man ir tādas skaistules- asinis stingst). Man savulaik bērnu grāmatu gandrīz nebija un es izaugu ar vecāku mākslas albūmiem- varbūt tāpēc man nav vienalga. Kaut gan, protams, vērtēju diletantiski, tikai "patīk-nepatīk".
Līdz šim mans favorīts bija Vladislavs Jerko- latviski "Sniega karaliene" izdota ar viņa ilustrācijām. It īpaši man "Alise Brīnumzemē" patīk.
Bet ne par to. Šodien skatījos pie rīta kafijas mākslinieces Jūlijas Gukovas ilustrācijas un ieraudzīju, ka 80.gados viņa ilustrējusi krieviski izdoto Baltvilku. Piemēram-