otrdiena, 2009. gada 17. novembris

Pirmssvētku maize:)

Avots- Искусство кулинарии от кулинарной академии Le Cordon Bleu, Lilia (cookschool.ru)
Lielā sīpolu maize
Vajag:
90 g sviesta
550 g sakapātu sīpolu
sāls
1 paciņa ( 7 g!) sausā rauga
apmēram 650 g miltu
225 g piena
40 g sīrupa (nu, īstenībā neesmu pilnīgi droša, ka патокa ir sīrups, taču ja nav патокa’s, tad- parastu sīrupu. Iespējams, labāk tumšo)
3 olas
Gatavošana:Uzlikt lielu panu uz uguns un izkausēt 25 g sviesta. Pievienot sīpolus un 0,5 TK sāls. Apcept, bieži apmaisot, kamēr sīpoli mīksti un zeltaini (kādas 30 minūtes). Noņemt no uguns.Lielā traukā sajaukt raugu, 150 g miltu un 2 TK sāls. Uzlikt kausiņu uz uguns un uzsildīt (līdz 47-52 C) pienu, sīrupu un pārējo sviestu. Ar mikseri lēnā ātrumā pakāpeniski sakult šķidrumu ar miltu maisījumu. Palielināt ātrumu, maisīt 2 minūtes. Iemaisīt 2 olas un 225 g miltu. Maisīt vēl 2 minūtes, beži novācot mīklu no trauka malām. Atlikt malā 30 g sīpolu, pārējos sajaukt ar mīklu. Tad pievienot 240 g miltu. Mīklai jābūt mīkstai. Likt mīklu uz pārkaisītas ar mīkliem virsmas, mīcīt kādas 10 minūtes, kamēr mīkla kļūd gluda un elastīga, iespējams, vēl vajadzēs kādus 70 g miltu. Izveidot no mīklas bumbu, ielikt ietaukotā traukā, pārklāt ar lina dvieli un atstāt siltā vietā (27-30 C) rūgt kādas 30 minūtes, kamēr mīklas apjoms nedubultosies. Lai pārbaudītu mīklas gatavību, iedurt ar pirkstu uz 1 cm- ja paliks bedrīte- viss notiek. Uzkarsēt krāsni līdz 180 C. ietaukot apaļu gredzena veida formu ar noņemamām malām un 25-26 cm diametru. Apmīcīt mīklu ar dūrēm, likt uz virsmas. Sadalīt uz pusēm. Kartu daļu savīt biezā vītnē, savīt tās savā starpā, likt formā. Cept 40 minūtes. Sakult olu tasē, pārziest maizi, apbērt ar pāri palikušajiem sīpoliem. Cept vēl 20-25 minūtes. Pārbaudīt gatavību- pieklauvējot pie maizes apakšas, skaņai jābūt dobjai. Atdzesēt 10 minūtes formā, tad izņemt un pilnībā atdzesēt uz restes.
Iespaidi: tā nav ātrā maize, kuru iespējams izcept darba diena svakarā (nu, katrā ziņā es nemēdzu šādus varoņdarbus veikt), tā prasa noskaņojumu, brīvdienu un mieru. Apraksts ir garš, taču process noteikti nav nedz sarežģīts, nedz ļoti darbietilpīgs. Man nav miksera, tāpēc visas aprakstītās manipulācijas veicu ar koka karoti un rokām, cepu uz paplātes, nevis formā un no pusporcijas sanāk veikala baltmaizes izmēra bize. Galvenais- tā noteikti ir garšīgākā, smaržīgākā un visādā ziņā izcilākā baltmaize, kuru esmu cepusi. „Сдобная булкa”- tāda tā ir. Brīnumaina. Un recepte ļoti precīza.

Staro Rīga

Sestdien samērā nejauši dabūju fragmentu no Staro Rīga- Vērmanes dārzu. Nepatika- izņemot medūzas kokā. Likās- izklaidējas mākslas vidusskolas audzēkņi (atvainojiet, audzēkņi- nekā personīga, katrai izklaidei savs vecums:))- pretenciozi un neinteresanti.

Taču vakar gājām ar bērnu mērķtiecīgi apskatīt un- ņemu savus vārdus atpakaļ. Žēl, ka bija auksti un lija- pat divreiz dzertā tēja ar bulkām neglāba. Sēnes pie kazarmām uz mani atstāja lielu iespaidu un Pēterbaznīca- protams. Un dejotājs(-a) audumā pie Zviedru vārtiem. Konventa sēta ar "Riekstkoža" mūziku vienmēr varētu būt tāda- jauki un dekoratīvi.

Vēl man ļoti patika ģimenes, kas fotografējās Doma laukumā pie krāsniņām un mazu skolnieku grupa, kurai skolotāja ar skaļu balsi ļoti konspektīvi skaidroja- kā jāsaprot šī māksla.

Vēl pēkšņi paskatījos pa logu un ieraudzīju, ka ieradušies citplanētieši- Skanstes iela, vai? Nezinu, taču iespaidīgi. Ziepjutrauks nekā neļauj fiksēt īsto iespaidu, ko atstāj milzīgi gaismas stari no māju jumtiem līdz ļoti zemajiem mākoņiem.