svētdiena, 2009. gada 14. jūnijs

Krīzes vasaras prieki


Kad naudas kļūst mazāk un ir saņemta ziņa par to, cik tieši tās būs mazāk ar septembri, sāc apzināties, cik ļoti tālu ir aizgājis šis process - izklaides saistība ar naudas tērēšanu. Esi nogurusi un sastresojusies no darba nedēļas? Aizej uz Stokmanu, nopērc dušas želeju ar rožlapu eļļu. Gribi pavadīt sestdienu gultā ar grāmatu? Ieej Polarisā, nopērc divas jaunas. Uzaicini draugus uz greznām pusdienām (plus trīs pudeles rīslinga). Kultūra? Lūdzu- Šimkus spēlē, operu demonstrē Forum cinema, tūlīt atbrauks Morisejs, sāksies Summertime. Varbūt vispār viss noriebies? Pakrāj pāris mēnešu un aizbrauc uz Amsterdamu. Aizved bērnu uz akvaparku, nomaini aizkarus, aizej vakariņās uz Bufeti, noperc kalvadosa pudeli. Galu galā- aizej uz jogas studiju, lai tevi izmasē ar karstiem akmeņiem. Un tā tālāk. Un tad pienāk brīdis, kad ir jāapstājas un jāsakoncentrējas uz pavisam ko citu- uz to, lai dzīves kvalitāte dramatiski nemainītos, beidzotis kalvadosam un Šimkum.
Par auksto tumšo rudeni nedomāsim, pietiekams izaicinājums ir vasara (nu, ja mēs pieņemam, ka šodien IR vasara).

Kas mums ir un kā var iegūt visu, ko pieminēju ar 40% algas samazinājumu?

1. Vietas, kuras iepriecina pašas par sevi, kļūs par ekskluzīvu izklaidi un sestdienā varēs speciāli plānot aiziešanu uz Bufeti ar grāmatu, dirnēt tur uz palodzes ar kafijas krūzi (sava cepumu sauja- somā, kafija- 1,30 Ls).
2. Nevajag gatavot ciedru riekstu kēksus ar kumkvata čatnijiem, vajag cept maizi kopā ar bērnu (ārkārtīgi lēta izklaide), lepoties ar to, ka proti kaut ko garšīgu pagatavot no kāpostiem, aicināt draugus un kopīgu vakariņu gatavošanu (kopīgi finansējot).
3. Draugiem un paziņām arī ir grāmatas. Nav obligāti pie mazākās garlaicības pirkt jaunu. Turklāt es neesmu lasījusi miljonu klasisko darbu, kuri mierīgi gaida mani bibliotēkas plauktā. Man jau bija sajūta, ka pienāks Brāļu Karamazovu laiks.
4. Mūsu kompānijā ir izcili koncertu dvd, kurus ikdienā neviens neskatās. Šodien ar māsu skatījāmies Traviātas ierakstu no Zalcburgas ar Netrebko un Viljazonu (nu, pat banāla aiziešana uz mūsu operu nav lēta, bet šādai izrādei dzīvajā es vēl neesmu nopelnījusi). Mēs sapucējamies, atvērām sarkanvīna pudeli un- tie bija svētki!!
5. Par operu- mūsu Operas teātris nav liels un studentu vietas pa 5 latiem nebūt nav fatālas.
6. Pikniks parkā. Palags, grāmatas, sviestmaizes.
7. Youtube. Es to dievinu.
8. Skype. Lai mans dēls var dziedāt dziesmas manai māsai. Savlaicīgi jāinvestē kamerā.
9. Jāsāk interesēties par to, kas notiek Rīgā un neko nemaksā. Atbrīvoties no snobisma un inerces, iet visur un- esmu pārliecināta- pusē gadījumu izrādīsies, ka tas ir kaut kas labs! Vakar Vērmanī spēlējā Iļģi, Mākslas telpā notika MA studentu diplomdarbu izstāde, k/t Rīga rādīja Zeme- mūsu mājas pa latu, BB Zaļajā tirgū varēja nopirkt pa 30 santīmiem maišeli sausiņu no Ekovirtuves un patērzēt ar pārdevēju par visiem dzīves jautājumiem.
10. Viena mana bijusī kursabiedrene prot taisīt rotaslietas un citas figņas no pērlītēm, otra- tamborēt, mana māsa zina angļu valodu un prot taisīt kolāžas, es protu šo to gatavot ēst un esmu apguvusi filčēšanas pamatus, mana dēla tēvs zina, kā darbojas telefona sakari (mans lielākais dzīves noslēpums). Mēs noteikti varam daudz ko iemācīt viens otram (jo mācīšanās ir viena no labākajām man zināmām izklaidēm).
11. Nu jā, fakts, brīvie var izklaidēties ar jaunām attiecībām. Tas neko nemaksā (nu, naudas izteiksmē:)), taču pārslēdz smadzenes izcili.
12. Pēdējo gadu laikā mēs esam uzkrājušī ļoti daudz galda spēļu un nepelnīti pret tām atsaluši.
13. Man ir aizdomas, ka Elkor'ā redzēju dvd ar deju apmācību iesācējiem.

Vārdu sakot- es nekādā ziņā neesmu salkanā optimiste, kura maniakāli meklē plusus krīzē, taču es netaisos atteikties no tā, kas man patīk tikai tāpēc, ka strādāju sistēmā, kuru kastrē tik vērienīgi.

PS. Sarakstu drīkst turpināt:)

Simon's Cat

Simon's Cat 'Cat Man Do'

Simon's Cat 'Let Me In!'

Simon's Sister's Dog 'Fed Up'

un mana mīļākā- Simon's Cat 'TV Dinner'

"Kaut kas tāds"

„Es gribētu nu kaut ko tādu... (nenoteikta rokas vicināšana gaisā).... saldu” (mana dēla vārdi)
Vajag:
1 banāns
200 g 2% biezpiena (manuprāt, biezpiena treknumam nav nozīmes)
1 ola
dažas zemenes
1,5 ĒK cukura
pāris pilieni vaniļas esences
Gatavošana:
Banānu un zemens sagriezt ne pārāk sīki, ielikt stikla veidnītēs. Visu pārējo sajaukt (ja nav slinkums- iepriekš biezpienu varētu izberzt caur sietu. Var arī blenderī, ja garšo homogenizēti deserti), likt pa virsu. Visu cept 170 grādos kādas 20 minūtes.

Baltās šokolādes konfektes

(žurnālā «Коллекция рецептов. Печенье», no kura ir recepte, tās sauca par cepumiem, bet tās ir konfektes)
Vajag:
250 g baltās šokolādes (izcili der Kalev baltā ar mellenēm, vēl labāk- Rīgā pagaidām nenopērkamā Kalev’a „Amor” )
0, 3 gl saulespuķu un ķirbju sēkliņu maisījuma
0, 5 gl mandeļu pārslu
0, 3 gl sezama sēklu
0, 3 gl rozīņu (vai daudz labāk – kaltētu dzērveņu)
1 TK kanēļa
Gatavošana:Izkausēt šokolādi, pievienot visu pārējo. Savelt glītas bumbiņas, atstāt uz vairākām stundām.
Ļoti garšīgi, harmoniski un interesanta tekstūra!

Var arī aivietot balto ar piena šokolādi, taču garšīgāk nez kāpēc sanāk ar balto.
f